strādāt
strādāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
1.intrans. Veikt noteiktas darbības, piemēram, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības.
PiemēriČakli strādāt.
- Čakli strādāt.
- Intensīvi strādāt.
- Strādāt labi.
- Strādāt no rīta līdz vakaram.
- Strādāt lēni.
- Strādāt pagalmā.
- Strādāt pie rakstāmgalda.
- Strādāt bērnu labā.
- Un viņi strādāja. Jānis ara, ecēja, sēja, pļāva,.. cirta kokus, vēla akmeņus. Dārta slauca saimnieka govis,.. stādīja, ravēja, pļāva, grāba sienu.
- «Galvenais, ka vēl varu strādāt. Kamēr cilvēks strādā, tikmēr dzīvo.»
- ..Viktorija savā ziņā ir pielūgšanas vērta. Raksturs skarbs, bet strādāt viņa prata..
- Zinātnieks var savus rakstus gadiem ilgi glabāt rakstāmgalda atvilktnē - viņš strādā ar galvu, bet mākslinieks dod sirdi un prasa sirdi pretī.
1.1.Veikt, parasti ilgāku laiku, šādas darbības (piemēram, iestādē, uzņēmumā), saņemot par to atlīdzību.
PiemēriStrādāt rūpnīcā.
- Strādāt rūpnīcā.
- Strādāt uz kuģa.
- Strādāt par šoferi.
- Strādāt pie saimniekiem.
- Par Ošiem tikai tik daudz bij zināms, ka Andra apprecējies un strādāja fabrikā, bet Anna palikusi par šuvēju..
- ..tēvs iet pa nakti strādāt maiznīcā..
- Daiļkrāsotāju skolā par pedagogiem strādāja arī vairāki vēlāk plaši pazīstami mākslinieki..
Stabili vārdu savienojumi
- Strādāt amatu apvienošanas (arī savienošanas) kārtībā, arī strādāt, savienojot amatus — Strādāt divās (vai vairākās) darba vietās.
1.2.Veikt šādas darbības sistemātiski, ilgāku laiku (kādā nozarē, specialitātē).
PiemēriStrādāt lauksaimniecībā.
- Strādāt lauksaimniecībā.
- Strādāt tautas izglītībā.
- Strādāt rakstniecībā.
- Intas tēvs jau toreiz strādāja uz upes pie koku pludināšanas un skaitījās viens no labākajiem strādniekiem.
- Darbodamies par dekoratoru, Eduards Vītols joprojām turpināja strādāt iemīļotajā akvarelī.
- Meistars teicami strādāja arī karikatūrā, to pierāda.. 1906. gadā izdotais satīriskais žurnāls «Svari».
1.3.Sistemātiski, ilgāku laiku veikt šādas darbības, veidojot, gatavojot (ko).
PiemēriStrādāt pie izgudrojuma.
- Strādāt pie izgudrojuma.
- Strādāt pie zinātniska temata.
- Strādāt pie disertācijas.
- ..dzejnieks pie dažām vārsmām strādā gadiem, arvien ko pievienodams, noslīpēdams, papildinādams..
- Strādājot pie Stellas Kempbelas lomas, gribējās atklāt šīs aktrises iekšējo pasauli..
1.4.Sistemātiski, ilgāku laiku audzināšanas vai mācību nolūkā darboties (piemēram, ar kādu kolektīvu).
PiemēriStrādāt ar kori.
- Strādāt ar kori.
- Strādāt ar deju ansambli.
- Strādāt ar bērniem.
- Populārākais veids, kā muzejā strādā ar apmeklētāju, ir ekskursija... Vairāk nekā trīsdesmit tematiskas ekskursijas interesentus iepazīstina gan ar augu, gan dzīvnieku pasauli..
2.intrans. Darba procesā, darbojoties izmantot (ko). Darboties (ar ko).
PiemēriStrādāt ar jaunām mašīnām.
- Strādāt ar jaunām mašīnām.
- Strādāt ar lāpstu.
- Strādāt ar eļļas krāsām.
- Dzintars ir mīksts, padevīgs. Ar dzintaru strādā daudzi.
- ..vērpšanas fabrika [talkas dienā] strādās tikai ar ieekonomētām izejvielām.
- «..strādāju mājā ar vārdnīcu līdz pusnaktij, dažreiz arī vēlāk..»
3.trans. Parasti savienojumā «strādāt darbu»: veikt darbu.
PiemēriStrādāt fizisku darbu.
- Strādāt fizisku darbu.
- Strādāt smagu darbu.
- Strādāt gadījuma darbus.
- Leontīne tagad strādāja valsts darbu ar cietu algu un apmaksātu atvaļinājumu.
- Tā Sapa tagad katru dienu sēdēja.. un strādāja kādu roku darbu.
- Ja viņa domāja par bērnības dienām, arvien atcerējās sevi, mazu meiteni, kaut ko strādājam. Vai nu bija jānes ūdens, vai malka, vai jāmazgā grīda, vai vēl kas cits jādara.
3.1.Veikt algotu darbu (noteiktu laikposmu).
PiemēriStrādāt virsstundas.
- Strādāt virsstundas.
3.2.sar. Darīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu).
PiemēriDzenis [skolēns] pa vecam strādāja savus nedarbus, apgāza gultiņas, sāka pat apzagt biedrus, izņemdams no lādītēm gaļu, sviestu, cukuru.
- Dzenis [skolēns] pa vecam strādāja savus nedarbus, apgāza gultiņas, sāka pat apzagt biedrus, izņemdams no lādītēm gaļu, sviestu, cukuru.
- Ar Zani notika redzama pārvērtība - rātnais paraugskolnieks stundās sāka strādāt palaidnības..
4.trans. Veicot agrotehniskus pasākumus, gatavot (augsni, tīrumu) sējai.
PiemēriSmilts augsne ir irdena, viegli strādājama, ātri iesilst, bet arī ātri atdziest..
- Smilts augsne ir irdena, viegli strādājama, ātri iesilst, bet arī ātri atdziest..
- Viņš zināja kārtību, kādā lauki strādājami straujā pavasarī, un kārtību, kādā tie paši lauki strādājami, zemei gausi vaļā laižoties.
5.parasti 3. pers.; intrans. Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu). Darboties, būt atvērtam.
PiemēriRūpnīca strādā trijās maiņās.
- Rūpnīca strādā trijās maiņās.
- Poliklīnika strādā no astoņiem rītā.
- Veikals strādā bez pusdienas pārtraukuma.
- «Te strādā meliorācijas mašīnu stacija,» Krists paskaidroja.
- Pie lielajiem [hipodroma] vārtiem divas kases strādā nosvīdušas, jo publika nemitīgi plūst iekšā..
- Ir sestdienas rīts, un kantoris nestrādā.
5.1.Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
PiemēriLaukos strādā kombaini.
- Laukos strādā kombaini.
- Traktors strādā labi.
- Telefons nestrādā.
- Cehā strādā sešsimt divdesmit steļļu...
- Motors strādāja brīvgaitā, tikai straumes nests, kuteris lēnām virzījās uz priekšu.
- ..lielgabali, ložmetēji un šautenes strādāja bez apstājas. Kurp vien griezies, visur džinkstošas lodes.
- ..var iegūt elektroizolācijas materiālus, kas spēj strādāt virs 300° un īslaicīgi pat līdz 500" temperatūrā.
5.2.pārn. Būt iedarbīgam, būt tādam, kura iedarbība ir vēlama cilvēkam (par parādībām dabā).
Piemēri..lai cik neatlaidīgi strādāja saule no agra rīta līdz vēlam vakaram, tā tomēr vēl nebija paspējusi nokausēt biezo sniegu.
- ..lai cik neatlaidīgi strādāja saule no agra rīta līdz vēlam vakaram, tā tomēr vēl nebija paspējusi nokausēt biezo sniegu.
- Rats griezās krakšķēdams un it kā vaidēdams, un ap viņu kūlās ūdens, balti putodams. «Redzi nu, kā man te ūdens strādā!» melderis kliedza..
6.parasti 3. pers.; intrans. Darboties, funkcionēt, (par organismu, tā daļām). Funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).
PiemēriDomas strādā ātri.
- Domas strādā ātri.
- Ir fizisks darbs, kad galvenokārt strādā muskuļi, un garīgs, galvas smadzeņu darbs.
- Almai galvā saplūda asinis, gandrīz tumšs sametās gar acīm, sirds strādāja kā ar veseri: tuk-tuk-tuk...
- Toms bija savdabis, tas tiesa, bet prāts vīram strādāja raženi.
Stabili vārdu savienojumiGalva strādā. Mēle strādā (arī iet) kā kulstīkla.
- Galva strādā idioma — Saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- Mēle strādā (arī iet) kā kulstīkla sar. — Saka, ja cilvēks daudz, ātri runā.
7.parasti 3. pers.; intrans. Veikt noteiktas darbības, izturēties noteiktā veidā (par dzīvniekiem).
PiemēriIejūgti zirgi strādāja visu laiku. Viens veda no dīķa ūdeni tvaika katlam, otrs veda pilnos graudu maisus uz klēti.. Birznieks-Upītis.
- Iejūgti zirgi strādāja visu laiku. Viens veda no dīķa ūdeni tvaika katlam, otrs veda pilnos graudu maisus uz klēti.. Birznieks-Upītis.
- ..tuvējā meža pudurī.. mundrā rakstā lietišķi strādāja raibsvārcis dzenis, pa brīžam apstādamies un pagrozīdams cieto, darbā apdullušo galvu..
- I bitītes medu nes, Pulciņā strādādamas.
Stabili vārdu savienojumiStrādā (arī iet) kā pulkstenis. Strādā kā zirgs (arī kā zvērs). Strādāt ar elkoņiem.
- Strādā (arī iet) kā pulkstenis — Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.
- Strādā kā zirgs (arī kā zvērs)sar. — Saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
- Strādāt ar elkoņiemsar. — Grūstīties.
- Strādāt par vēderusar. — Strādāt, atalgojumā saņemot tikai uzturu.
- Strādāt vaiga sviedros, arī sviedriem vaigā (arī strādāt melnās miesās sar.) — Netaupot spēkus, smagi strādāt.
Avoti: 7-2. sējums