Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
strādīgums
strādīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → strādīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..tam [Krišam] piemīt vadītāja un organizatora talants kopā ar apskaužamu strādīgumu.
  • ..tam [Krišam] piemīt vadītāja un organizatora talants kopā ar apskaužamu strādīgumu.
  • Viņš [jaunais autors] nepaļaujas tikai uz «dievišķo inspirāciju», bet labi apzinās, ka dzejā ir nepieciešams tas pats prozaiskais strādīgums.
Avoti: 7-2. sējums