strādnieks
strādnieks -a, v.
strādniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības.
PiemēriČakls strādnieks.
2.Cilvēks, kas saskaņā ar darba līgumu strādā rūpniecībā un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
PiemēriStrādnieku šķira.
Stabili vārdu savienojumiStrādnieku aristokrātija.
Stabili vārdu savienojumiDienas strādnieks. Sezonas strādnieks.
Avoti: 7-2. sējums