strādīgs
strādīgs -ais; s. -a, -ā
strādīgi apst.
1.Tāds, kas daudz strādā. Tāds, kuram patīk strādāt. Arī darbīgs, čakls.
PiemēriViņa bija arī ļoti strādīga, visu ko prata, un, kad mājās ķērās pie darbiem, brīžiem likās, ka notiek brīnumi..
- Viņa bija arī ļoti strādīga, visu ko prata, un, kad mājās ķērās pie darbiem, brīžiem likās, ka notiek brīnumi..
- Puiši brigādē sanākuši enerģiski, strādīgi, tikai pieredzes bijis tā pamazāk.
- Šai īsajā laika posmā strādīgā vācu tauta.. veikusi milzīgu darbu. Berlīne pārvērtusies līdz nepazīšanai.
- pārn. Te esot visai naudīgas jaunās lopkopes.. - meitenes ar pūru un strādīgām rokām.
- pārn. Te ir īsts fabriku un kokzāģētavu rajons, strādīgs, lietišķs rajons, katrs ielas akmens piesūcies garu gadu darbīguma..
1.1.Tāds, kura izturēšanās veids ir saistīts ar mērķtiecīgām darbībām, kustībām (par dzīvniekiem).
Piemēri..šoreiz runa būs par strādīgiem un čakliem kukaiņiem - skudrām.
- ..šoreiz runa būs par strādīgiem un čakliem kukaiņiem - skudrām.
- Sevišķi tu [aklais dundur] mīli atrasties darba zirgu tuvumā, jo tev patīk šī strādīgā dzīvnieka sviedri.
Avoti: 7-2. sējums