Paplašinātā meklēšana

Meklējam strādāt.

Atrasts vārdos (24):

Atrasts vārdu savienojumos (9):

Atrasts skaidrojumos (566):

kalpot Aktīvi strādāt, darboties (kam, kā labā).
Dienas alga Alga, ko aprēķina par katru nostrādāto dienu.
dieninieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu dienu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto dienu.
nedēļnieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu nedēļu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto nedēļu.
pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi.
apcirst Apdarināt, apstrādāt (ko), cērtot (visapkārt, no vairākām pusēm).
Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
apstrādāt Apkopot, analizēt. Izstrādāt, izveidot.
sālīt Apstrādāt (ādas) ar (parasti) sāļu ūdensšķīdumu, lai mainītu (to) īpašības.
kultivēt Apstrādāt (augsni, lauku u. tml.) ar kultivatoru.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
kaplēt Apstrādāt (augsni) ar kapli.
apdarināt Apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo.
iesalot Apstrādāt (barību) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
dīrāt Apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot ādu.
merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu.) ar stipru sārma šķīdumu.
mugurot Apstrādāt (griezējinstrumenta) aizmugures virsmu, lai samazinātu berzi.
sārmot Apstrādāt (izmērcētas jēlādas) ar veldzēto kaļķu suspensiju, kam pievienots nātrija sulfīds vai sulfīts.
pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to spoguļgludu.
kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
sārmot Apstrādāt (ko) ar sārmu, tā šķīdumu.
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu.
ševingēt Apstrādāt (ko) ar ševeru.
ekstrahēt Apstrādāt (ko) ar šķīdinātājiem, lai atdalītu, izdalītu kādu vielu.
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu. Arī velt (2).
preparēt Apstrādāt (ko), gatavojot (parasti ilgstošai) uzglabāšanai.
atrūgtināt Apstrādāt (ko), lai tajā samazinātu rūgtvielas.
gremzdot Apstrādāt (koku), atdalot gremzdu kārtu.
gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu. Apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru).
iesalināt Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
apdarināt Apstrādāt (nocirstu koku), apcērtot, atcērtot zarus.
pergamentēt Apstrādāt (papīru) ar sālsskābi, lai tas nelaistu cauri taukvielas, mitrumu.
irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu.
sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
darināt Apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus.
kodināt Apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
zigzagot Apstrādāt (piemēram, audumu, tērpa detaļu) ar zigzagdūrienu.
apdarināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus, sēnes), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
darināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus), nogriežot lakstus, lapas, sīkās saknes.
lobīt Apstrādāt (piemēram, tīrumu), apvēršot augsnes virskārtu.
grāvot Apstrādāt (pļavu, purvu u. tml.), rokot grāvjus.
izmīstīt Apstrādāt (šķiedraugu) tā, ka stiebru koksnes daļa tiek salauzta.
ekscerpēt Apstrādāt (tekstu), izrakstot no tā vārdus vai teksta daļas.
atlaidināt Apstrādāt (tēraudu), lai tas iegūtu lielāku izturību, plastiskumu, triecienstingrību.
hlorēt Apstrādāt (vielu) ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu attiecīgus (šīs vielas) atvasinājumus.
kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām.
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā. Šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
rušināt Apstrādāt (zemi), parasti gausi, neintensīvi.
atzvīņot Apstrādāt (zivi), notīrot zvīņas.
smilšstrūklot Apstrādāt ar smilšu strūklu.
smitēt Apstrādāt ar smiti.
nošļūkt Apstrādāt ar šļūci.
notvaikot Apstrādāt ar tvaiku (audumu, parasti vadmalu).
notvaicēt Apstrādāt ar tvaiku (audumu, parasti vadmalu). Notvaikot.
dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanos.
pievelt Apstrādāt ar veltni (piemēram, augsni).
kveldināt Apstrādāt ar verdošu ūdeni (gaļas produktus, piemēram, mēli, aknas, plaušas).
virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku). Apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu.
ecēt Apstrādāt augsni ar ecēšām.
nodīrāt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot nost (tam) ādu.
nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus.
nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (piemēram, sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
sadarīt Apstrādāt, arī sastrādāt.
apbadīt Apstrādāt, izdurot caurumus (visapkārt).
apdarīt Apstrādāt, izveidot.
kalandrēt Apstrādāt, velmējot, gludinot u.tml. un vienlaicīgi žāvējot.
šagrēns Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu. Šagrēnāda.
šagrēnāda Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu. Šagrēns.
noara Apstrādāts zemes gabals, ko izmanto par pļavu.
čagas Apstrādātu ogu, augļu atliekas.
art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu. Apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu.
slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus. Ai abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
fibra Ar cinka hlorīdu apstrādāts papīrs, ko lieto, piemēram, izolācijas materiālu, kā arī mašīnu detaļu, koferu un kārbu izgatavošanai.
ēvelēt Ar ēveli (1) vai ēvelmašīnu apstrādāt (koka virsmu). Ar ēvelmašīnu apstrādāt (metāla virsmu).
ēvelēt Ar ēveli (3) apstrādāt (lauku).
frēzēt Ar frēzi (1) apstrādāt (metālu, koku, plastmasu u. tml.).
frēzēt Ar frēzi (2) apstrādāt (augsni).
izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves. Izveidot dekoratīvas šuves.
lauzties Ar lielu piepūli enerģiski strādāt.
nomocīt Ar mokām nostrādāt, pavadīt (laikposmu).
kalt Ar triecieniem (piemēram, sitot ar āmuru) apstrādāt (plastisku materiālu, parasti metālu).
kalt Ar triecieniem drupinot, apstrādāt (parasti akmeni, kokmateriālu). Ar triecieniem drupināt.
Veldzētie kaļķi Ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
Veldzētie kaļķi Ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
vīlēt Ar vīli [1] apstrādāt (piemēram, metālu, koku).
uzart Arot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni).
apart Arot apstrādāt (lauku, tīrumu). Uzart.
saart Arot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību). Uzart.
noart Arot apstrādāt (tīrumu, lauku). Apart.
apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Art apkārt. Arot apstrādāt (zemi ap ko, kam apkārt).
rijolēt Art, apstrādāt augsni dziļāk par aramkārtu.
Nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes. Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
Kalpot dienas (arī nedēļas) Atstrādāt saimniekam noteiktu dienu (nedēļu) skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
Kalpot nedēļas Atstrādāt saimniekam noteiktu nedēļu skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
atdienēt Atstrādāt, atkalpot.
Karoga kārts Attiecīgi apstrādāta kārts, kurā uzvelk un pie kuras nostiprina karogu.
pārvest Atvest (kādu kur, parasti dzīvot, strādāt).
Saru drēbe (arī drāna) Audums, kurā ir iestrādāti stingri, rupji dzīvnieku mati vai stingri, rupji kāda materiāla pavedieni.
pulpa Augļi, kas ir apstrādāti ar sērpaskābes anhidrīdu, lai tos pasargātu no mikroorganismiem, bojāšanās.
Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
prospekts Autora izstrādāts (topoša darba, parasti grāmatas) detalizēts plānojums, ko iesniedz izdevniecībā.
ieberzt Beržot apstrādāt (kādu virsmu).
šķiedenis Blakusprodukts, kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā, kurā tiek pārstrādāti graudi, kartupeļi, melase.
vergot Būt, strādāt par vergu (1).
rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem. Šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā.
uzdienēties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā. Uzstrādāties, uzkalpoties (1).
sula Cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
baltrocis Cilvēks ar baltām, nesastrādātām rokām.
baltrocis Cilvēks, kas izvairās no fiziska darba. Cilvēks, kas nav radis strādāt.
mīkstrocis Cilvēks, kas izvairās no, parasti fiziska, darba. Cilvēks, kas nav radis strādāt.
naktsputns Cilvēks, kas mēdz vēlu iet gulēt, arī strādāt naktīs.
nespējnieks Cilvēks, kas slimības vai vecuma dēļ nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
jauniņš Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies. Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē).
jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē). Cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
rūķēties Čakli strādāt, darboties.
darvinisms Čarlza Darvina izstrādātā mācība par dzīvās dabas attīstību (evolūciju).
pusapstrādāts Daļēji, nepilnīgi apstrādāts.
pusfabrikāts Darba produkts, ko nepieciešams vēl apstrādāt, lai iegūtu gatavu izstrādājumu.
apstrāde Darbība, process --> apstrādāt (1). Apstrādāšana.
apstrāde Darbība, process --> apstrādāt (2). Apstrādāšana.
apstrāde Darbība, process --> apstrādāt (3). Apstrādāšana.
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (1).
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (2).
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (3).
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (4).
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (5). Tas, kas ir iegūts strādājot, darba procesā (parasti rezerve, virsplāna produkcija).
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (6).
izstrāde Darbība, process --> izstrādāt (1).
izstrāde Darbība, process --> izstrādāt (2).
nostrāde Darbība, process --> nostrādāt (3).
nostrāde Darbība, process --> nostrādāt (5).
pārstrāde Darbība, process --> pārstrādāt (2).
pārstrāde Darbība, process --> pārstrādāt (3).
piestrāde Darbība, process --> piestrādāt (1). Arī apdare.
piestrāde Darbība, process --> piestrādāt (5), piestrādināt.
sastrāde Darbība, process --> sastrādāt (1).
sastrāde Darbība, process --> sastrādāt (2).
sastrāde Darbība, process --> sastrādāt (3).
sastrāde Darbība, process --> sastrādāt (4).
sastrāde Darbība, process --> sastrādāt (7).
uzstrāde Darbība, process --> uzstrādāt.
turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā). Atrasties, uzturēties (kur, pie kā).
ņemties Darboties, strādāt (parasti ilgāku laiku), pūlēties (ar ko, ap ko, kur).
purināties Darboties, strādāt.
Laika darbs Darbs, ko apmaksā pēc nostrādātā laika ilguma.
Dienas darbs Darbs, par kuru samaksā pēc nostrādāto dienu skaita.
Dienas darbs Darbs, par kuru samaksā pēc nostrādāto dienu skaita.
vergot Daudz un smagi strādāt, parasti, negūstot sev nekādu labumu.
apdauzīt Dauzot (visapkārt, no visām pusēm), apstrādāt.
zaļums Dažu augu (piemēram, diļļu, pētersīļu) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus.
Atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) piedurknes (arī rokas) Dedzīgi ķerties pie darba. Dedzīgi strādāt, darboties.
Atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) rokas (arī piedurknes) Dedzīgi ķerties pie darba. Dedzīgi strādāt, darboties.
intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes.
galds Dēlis, kas īpaši apstrādāts, lai izgatavotu attiecīgu priekšmetu.
plāns Detalizēti izstrādāta (kā, piemēram, darba, darbības) nākamā norise, gaita. Attiecīgais teksts, dokuments.
robusts Detaļās neizstrādāts, nenogludināts (piemēram, par mākslas darbu).
Mācību priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas. Mācībpriekšmets.
priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets.
tvertne Dobs priekšmets, veidojums (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu.
izklīst Doties (parasti pa vienam) uz dažādām vietām (dzīvot, strādāt).
iet Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.). Arī strādāt (par ko).
Iekšējās sekrēcijas dziedzeri Dziedzeri, kas izstrādātās vielas ievada tieši limfā vai asinīs.
sadzīvot Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu).
satikt Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu). Sadzīvot (1).
sisties Dzīvot, cenšoties pārvarēt materiālās grūtības. Ļoti smagi, grūti strādāt.
noecēt Ecējot ap strādāt (augus).
uzecēt Ecējot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni).
apecēt Ecējot apstrādāt (lauku). Noecēt.
saecēt Ecējot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību). Noecēt.
noecēt Ecējot apstrādāt (tīrumu, lauku).
izecēt Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi).
saekselēt Ekselējot apstrādāt, arī sagatavot.
rukāt Enerģiski, ar sparu strādāt.
vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
safrēzēt Frēzējot izveidot, arī apstrādāt (ko) lielākā daudzumā. Frēzējot izveidot, arī apstrādāt (kā lielāku daudzumu).
reids Gājiens, brauciens ar noteiktu nolūku (piemēram, lai strādātu, ko iegūtu, uzzinātu).
atganīt Ganot atstrādāt (noteiktu laiku).
kašāties Gausi, neražīgi strādāt.
kasīties Gausi, neražīgi strādāt.
kašņāties Gausi, neražīgi strādāt.
rušināties Gausi, neražīgi strādāt.
litogrāfija Gludspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā - attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas akmens, parasti kaļķakmens, plāksnes.
apgrebt Grebjot apstrādāt (visapkārt, no vairākām pusēm).
strādātgriba Griba strādāt.
ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (iešūta, ieausta, ieadīta) mala (apģērbam).
ierādīt Iemācīt (strādāt), parādīt (kā darīt).
plāns Iepriekš izstrādāta (kādas norises, pasākuma) nākamā gaita, secība. Attiecīgais teksts, dokuments.
novietot Ierādīt apmešanās vietu, arī likt (kur) atrasties, apmesties (piemēram, lai uzturētos, strādātu).
saplūst Ierasties (kur) dzīvot, strādāt u. tml. (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
uzrasties Ierasties (no citurienes kur dzīvot, strādāt).
atnākt Ierasties, lai uzņemtos kādus pienākumus, strādātu (par ko).
izmetējs Ierīce, mehānisma daļa, kas strauji izvirza uz noteiktu vietu (ierīcē, mehānismā izstrādāto).
iejūgties Iesaistīties (parasti darbā) un strādāt tā, ka neatliek brīva laika.
pasākt Iesākt (darbību, norisi), arī iesākt veidot, izstrādāt (ko); arī uzsākt.
iestāties Iesākt strādāt (iestādē, uzņēmumā u. tml.).
iestrādāt Iesākt strādāt.
kūdrot Iestrādāt (parasti ieart) augsnē kūdru.
ieveidot Iestrādāt (priekšmetā, materiālā).
ielobīt Iestrādāt ar lobītāju (augsnē).
iešķīvot Iestrādāt ar šķīvju ecēšām.
iekultivēt Iestrādāt augsnē (ar kultivatoru).
iekalt Iestrādāt kalumā.
iemēslot Iestrādāt mēslojumu (augsnē). Mēslojot padarīt auglīgāku (augsni).
oderēt Iestrādāt oderi (piemēram, apģērbam, apaviem).
vatēt Iestrādāt vates kārtu (parasti tekstilizstrādājumā).
Izbrist kūti Ilgāku laiku strādāt smagus darbus kūtī.
Izbrist kūti Ilgāku laiku strādāt smagus darbus kūtī.
nopērties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt (parasti ar pūlēm, grūtībām). Noņemties.
noņemties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt, pūlēties.
nostrādāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādāt (parasti līdz nogurumam).
noknibināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gausi strādāt. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nenopietni, niekojoties strādāt.
nobakstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu negribīgi strādāt, darīt (ko). Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veltīgi, nelietderīgi strādāt, darīt (ko).
sastrādāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu strādāt. Ilgāku laiku strādāt (līdz noteiktam brīdim).
kapāties Ilgāku laiku, daudz strādāt (parasti ko samērā vieglu, piemēram, sīkus zemes darbus). Noņemties (ar ko).
izstrādāties Ilgāku laiku, daudz strādāt.
kvernēt Ilgstoši (parasti negribot) strādāt, darīt (vienmuļu darbu).
knibināties Ilgstoši, arī gausi strādāt. Nenopietni, niekojoties strādāt.
knubināties Ilgstoši, arī gausi strādāt. Nenopietni, niekojoties strādāt.
piestrādāt Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt (lai sasniegtu kādu mērķi).
piesēdēt Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt darbu, kas veicams sēžot.
sastrādāties Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt. Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli).
pudlingot Īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzi.
mohēra Īpaši apstrādāta Angoras kazas vilna.
zoļāda Īpaši apstrādāta bieza, izturīga, samērā cieta āda zoļu, pazoļu izgatavošanai.
siksna Īpaši apstrādāta, līdzena ādas sloksne, lente. Blīva, izturīga materiāla, piemēram, ādas, sloksne, lente (parasti ar sprādzi vai āķi galā), ko izmanto apģērbā par jostu, arī (kā) saistīšanai, sastiprināšanai.
tēja Īpaši apstrādātas (piemēram, kaltētas), parasti ārstniecības, augu daļās. Dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām.
tabaka Īpaši apstrādātas īstās tabakas vai mahorkas lapas, kāti, ko izmanto smēķēšanai, šņaukšanai vai košļāšanai.
pausaudekls Īpaši apstrādāts caurspīdīgs audums pausu izgatavošanai.
krītpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar ļoti baltu, gludu virsmu (parasti attēlu iespiešanai).
marmorpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar marmoram raksturīgām svītrām, plankumiem.
piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts baits sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
atpūsties Izbeigt regulāri strādāt, darboties (par veciem cilvēkiem).
sadarināt Izgatavot, izveidot. Arī apstrādāt.
Izspiest kā citronu Izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki. Likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki.
izpudurot Izretināt (augus), atstājot puduros. Šādā veidā apstrādāt (piemēram, lauku).
programmēt Izstrādāt (kā) programmu (1).
programmēt Izstrādāt (kā) programmu (6).
projektēt Izstrādāt (kā) projektu (1).
fabricēt Izstrādāt (ko sliktā kvalitātē) lielā daudzumā.
risināt Izstrādāt (piemēram, metodi, projektu u. tml.).
asēt Izstrādāt, izgatavot asējumu. Apstrādāt metāla virsmu, lai iegūtu asējumu.
izgatavot Izstrādāt, izveidot līdz pilnīgai gatavībai (priekšmetu) rūpnieciski vai ar roku darbu.
virsāda Izstrādāta āda, no kuras darināta (kā) virsējā, ārējā kārta.
cietāda Izstrādāta cieta āda.
cūkāda Izstrādāta cūkas āda.
čūskāda Izstrādāta čūskas āda.
cigeika Izstrādāta īpašas šķirnes aitas āda.
caka Izstrādāta, robaina apmale (parasti tērpiem, veļai). Robainā ārējā (mežģīņu) mala.
izrauties Izstrādāties.
projekts Izstrādāts plāns, tehnoloģiskā shēma (kā, piemēram, būves, rūpnīcas, mašīnas u. tml.) realizēšanai, rekonstruēšanai.
piedāvāt Izteikt kādam priekšlikumu strādāt (kādā vietā, darbā).
pieteikties Izteikt vēlēšanos strādāt, darboties (kur) un to oficiāli nokārtot. Arī piereģistrēties.
izdarīt Izveidot, izstrādāt (piemēram, secinājumu).
eļļjaka Jaka, arī pusmētelis no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
izdiena Kādā darba vietā nostrādātais laiks.
paiet Kādu, parasti samērā neilgu, laiku ierasties (kur, parasti regulāri, lai ko strādātu, mācītos, ar ko nodarbotos).
atkalpot Kalpojot (kādam), ar savu darbu atlīdzināt (ko). Atstrādāt.
sakārtāt Kārtājot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību).
kazāda Kazas āda (parasti apstrādāta).
āre Klaja vieta Apstrādāta, iekopta zeme.
apvelties Kļūt blīvākam, mīkstākam, tiekot speciāli apstrādātam (par vadmalu).
nocietēt Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt (par augiem, to daļām).
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
sastrādāt Kopīgi strādāt. Savstarpēji saskaņoti strādāt.
streikot Kopīgi, organizēti pārtraukt darbu, nestrādāt, lai panāktu kādu prasību izpildi.
krokodilāda Krokodila āda (parasti izstrādāta).
attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismas jutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu.
Koksnes sausā pārtvaice Ķīmiski apstrādāta un sapresēta koksne.
vēršāda Liellopu āda (parasti apstrādāta).
Lauzt darbus Lielu piepūli enerģiski strādāt (parasti smagu fizisku darbu).
dzīt Likt (kādam) strādāt ar maksimālu slodzi. Kalpināt, nostrādināt.
strādināt Likt (parasti daudz) strādāt.
nometināt Likt apmesties, novietot (kur), lai (tur) dzīvotu, strādātu. Likt apmesties (kur) uz laiku.
Likt pie arkla Likt art. Likt strādāt.
izstrādināt Likt daudz strādāt.
izkalpināt Likt ilgāku laiku smagi, grūti kalpot, strādāt, parasti bez pietiekama atalgojuma.
izdzīt Likt pārmērīgi daudz un smagi strādāt, ļoti izkalpināt.
Izspiest pēdējo (retāk visu) sulu (arī zupu vienk.) Likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki. Izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki.
Izspiest pēdējo (retāk visu) sulu (arī zupu) Likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki. Izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki.
(Iz)spiest pēdējo (retāk visu) sulu (arī zupu vienk.) Likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki. Izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki.
(Iz)spiest pēdējo (retāk visu) zupu (arī sulu sar.) Likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki. Izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki.
Izspiest visu (biežāk pēdējo) sulu (arī zupu) Likt strādāt tik daudz, ka zūd visi spēki. Izkalpināt tā, ka zūd visi spēki.
nodarbināt Likt strādāt, iesaistīt darbā, kādā pasākumā.
Pielikt pie darba Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam vai dzīvniekam).
Likt darbā (arī pie darba) Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam, dzīvniekam).
Likt darbā (arī pie darba) Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam, dzīvniekam).
uzlobīt Lobot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni).
palodze Loga ailes apakšējā daļā iestrādāta plāksne.
laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā). Ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
laist Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (uz citurieni dzīvot, strādāt).
Rauties (vaiga) sviedros (arī sviedriem vaigā, arī tā, ka sviedri līst) Ļoti čakli strādāt.
Plēsties (arī rauties) pušu (arī uz pusēm) Ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
Rauties (arī plēsties) uz pusēm (arī pušu) Ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
Plēsties (arī rauties) pušu (arī uz pusēm) Ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
Rauties (arī plēsties) pušu (arī uz pusēm) Ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
Dabūt just (arī trūkties), arī dabūt sutu Ļoti nostrādāties, nopūlēties.
Dabūt sutu Ļoti nostrādāties, nopūlēties.
Dabūt trūkties (arī just) Ļoti nostrādāties, nopūlēties.
Dabūt just (arī trūkties), arī dabūt sutu Ļoti nostrādāties, nopūlēties.
Nostrādāties kā lūkam Ļoti nostrādāties.
Nostrādāties kā lūkam Ļoti nostrādāties.
strādātmāka Maka strādāt.
kameja Mākslinieciski (juvelieriski) apstrādāts akmens (parasti slāņains) ar reljefu attēlu.
odere Materiāls, materiāla kārta, kas ir iestrādāta (kā, piemēram, apģērba, apavu) iekšpusē.
Palocīt muguru Mazliet saliekt muguru, piemēram, sveicinot. Pastrādāt (fizisku darbu, kur daudz jālokās).
antibiotikas Mikroorganismu, kā arī augstāko augu un dzīvnieku organismu izstrādātas vielas, kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai aizkavēt to vairošanos.
eža Neapstrādāta, ar zāli apaugusi šaura sleja (starp laukiem vai ceļmalas).
atmata Neapstrādātas aramzemes platība (ko izmanto par dabiskajām ganībām vai arī nemaz neizmanto).
stiebriņš Neapstrādāts garšķiedras linu produkts, pēc kā nosaka to daudzumu.
tukšaine Neapstrādāts, neizmantots klajums. Zemes platība, kur ir nabadzīga augu valsts. Pēc postījuma nesakopta, neizmantota zeme.
parauties Neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt.
paraut Neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt. Parauties (3).
pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilājot (darbarīku), pastrādāt (ar to).
paņemties Neilgu laiku, mazliet darboties, strādāt.
paskatīties Neilgu laiku, mazliet ieskatīties (kur), palasīt (ko), lai pamācītos (ko), pastrādātu (ar ko).
paknibināt Neilgu laiku, mazliet strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
paknibināties Neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni.
paknubināties Neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni.
pastrādāt Neilgu laiku, mazliet strādāt.
jēlāda Neizstrādāta dzīvnieku āda.
negludums Neizstrādāta vieta, izteiksme (stilā, valodā).
grumbulis Neizstrādāta, neveikla izteiksme (parasti valodā, stilā).
grubulis Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā).
gruži Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā).
grumbuļains Neizstrādāts, neveikls (parasti par valodu, stilu).
grubuļains Neizstrādāts, neveikls, (parasti par valodu, stilu).
Zaļa malka Neizžāvēta, nesen izstrādātu kokmateriālu malka.
jēltauki Nekausēti, nepārstrādāti dzīvnieku iekšējie tauki.
noņemt Neļaut vairs strādāt (parasti vadīt transportlīdzekli).
ieķēpāt Nemākulīgi, nekārtīgi iestrādāt, ievietot (kur iekšā).
knakstīties Nenopietni strādāt, niekoties.
zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, arī sakņaugu lapas), ko izēdina lauksaimniecības dzīvniekiem.
parazitēt Nestrādāt sabiedriski derīgu darbu un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem (par darbaspējīgu cilvēku).
Sēdēt (arī stāvēt) bez darba Nestrādāt. Slinkot.
Sēdēt (arī stāvēt) bez darba Nestrādāt. Slinkot.
Stāvēt (arī sēdēt) bez darba Nestrādāt. Slinkot.
Melnās miesās Netaupot spēkus, smagi (strādāt, pūlēties).
Melnās miesās Netaupot spēkus, smagi (strādāt, pūlēties).
Nostrādāt (biežāk nostrādāties) melnās miesās Netaupot spēkus, smagi strādāt.
Nostrādāties (retāk nostrādāt) melnās miesās Netaupot spēkus, smagi strādāt.
Strādāt vaiga sviedros, arī sviedriem vaigā (arī strādāt melnās miesās sar.) Netaupot spēkus, smagi strādāt.
stāvēt Netikt veiktam (par, parasti aizsāktu, darbu). Netikt apstrādātam, izstrādātam.
bakstīties Nevīžīgi, nolaidīgi strādāt. Negribīgi, bez enerģijas darīt (ko).
neapstrādāts Nol. divd. --> apstrādāt.
nestrādājošs Nol. divd. --> strādāt.
jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dabas produkts pēc tā iegūšanas vēl nav rūpnieciski apstrādāts.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu, ar tās darbību, ar mašīnu izstrādāto produkciju.
pārcelt Norīkot (administratīvā kārtā) strādāt citu darbu, citā darbavietā.
nokalpot Nostrādāt (visa laikposmu) algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē.
nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (pie privātīpašnieka laukos).
nobraukt Nostrādāt (visu laikposmu) ar braukšanu saistītu darbu.
noiet Nostrādāt (visu laikposmu), dodoties (darbā), parasti regulāri.
novilkt Nostrādāt (visu laikposmu), parasti ar grūtībām.
nolauzt Nostrādāt (visu laikposmu), parasti ar pūlēm, grūtībām.
nolidot Nostrādāt par lidaparāta apkalpes locekli (visu laikposmu).
atkalpot Nostrādāt, nokalpot (nolīgto laiku). Atstrādāt.
noskraidīties Nostrādāties (darbā, kas ir saistīts ar iešanu).
noskrieties Nostrādāties (darbā, kas ir saistīts ar iešanu).
nopindzelēties Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai ir nepieciešama pacietība).
nopiņķēties Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība).
nomalties Nostrādāties, nopūlēties.
norauties Nostrādāties.
rīdze Nošuve, arī apmale. Audumā izstrādāta josla, caurā vīle.
paņēmiens Noteikta veida, parasti īpaši izstrādāta, darbība, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
bekons Noteiktai kondīcijai atbilstoša cūkgaļa. Cauraugusi, attiecīgi apstrādāta cūkas kautķermeņa pusīte, cūkgaļas gabals (bez kauliem, viegli sālīts, sautēts vai žāvēts).
sēt Novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (kā) sēklas; novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (sēklas), lai veidotos jauni augi.
tomasēt Oksidēt (fosforu saturošu čugunu), lai attīrītu (to) no fosfora piemaisījumiem un pārstrādātu tēraudā.
pudrete Organisks mēslojums no izkaltētām, pulverī pārstrādātām fekālijām.
Izsist no ierindas Padarīt nespējīgu strādāt, aktīvi darboties (cilvēku).
Izsist no ierindas Padarīt nespējīgu strādāt, aktīvi darboties (cilvēku).
pakustēties Paiet, pastaigāt. Arī padarboties, pastrādāt.
verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
izdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbībai, izstrādāt, izgatavot.
denaturēt Pakļaut (piemēram, vielu, augļus) tādiem apstākļiem, kuros zūd dabiskās īpašības. Apstrādāt (piemēram, vielu, augļus) tā, ka zūd dabiskās īpašības.
iedvesmot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) rodas spēcīga vēlēšanās strādāt, darboties, darba prieks, enerģija.
spārnot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties. Iedvesmot. Iejūsmināt.
pārmānīt Panākt, ka (kāds) pārnāk strādāt, darboties (cita darba vietā, kolektīvā u. tml.).
pārdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) nokļūst, pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), piemēram, lai strādātu.
kondicionēt Papildus apstrādāt (produktu, materiālu), lai uzlabotu (to) īpašības un izveidotu (tos) atbilstoši noteiktai normai.
strādāt Parasti savienojumā «strādāt darbu»: veikt darbu.
laisties Parasti savienojumā ar «prom», «projām»: doties prom (uz citurieni dzīvot, strādāt).
pārnākt Pārcelties (uz kurieni, pie kā, kur, piemēram, dzīvot, strādāt).
klucis Paresns koka stumbra nogrieznis (parasti neapstrādāts).
viksēt Pārgalvīgi, arī čakli strādāt.
novākties Pāriet ar visām mantām dzīvot, strādāt lejā (no kurienes, kur u. tml.).
pārgāzēt Pārstrādāt (cieto, šķidro kurināmo) deggāzē.
dramatizēt Pārstrādāt (parasti epikas daiļdarbu), izveidojot lugu.
izmantot Pārstrādāt, uzņemt (organismā derīgas vielas).
pārplēsties Pārstrādāties (parasti, ja vienlaikus veicami vairāki darbi).
kaviārs Pārtikas produkts no īpaši apstrādātiem zivju ikriem.
Iziet no ierindas Pārtraukt aktīvi strādāt, darboties (par cilvēku).
atstāt Pārtraukt mācīties, strādāt.
Nokāpt malā (arī krastā) Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
pārsviesties Pārvietoties (uz citu vietu, piemēram, dzīvot, strādāt).
nokļūt Pārvietoties, tikt pārvietotam un sākt (kādā vietā), parasti nejauši, kādu apstākļu ietekmē, dzīvot, strādāt u. tml.
Stundu pasniedzējs Pasniedzējs, kas neietilpst mācību iestādes štatā un kam maksā pēc nostrādātā laika.
izdarīt Pastrādāt (ko nevēlamu).
padienēt Pastrādāt par kalpu, kalponi.
padarboties Pastrādāt, neilgu laiku, mazliet būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
saimniekot Patstāvīgi, pēc saviem ieskatiem strādāt, rīkoties (kur, ar ko).
izstrāde Paveikta darba daudzums. Izstrādātās produkcijas daudzums.
izstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> izstrādāt (1). Izstrādātais priekšmets, izstrādātā viela.
izstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> izstrādāt (2).
nostrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostrādāt (3). Izveidojums, apdare.
nostrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostrādāt (5).
pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (1).
pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (2).
pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (3).
plisējums Paveikta darbība, rezultāts --> plisēt. Speciāli apstrādātu sīku, regulāru ieloču kopums (piemēram, tērpā, audumā).
velmējums Paveikta darbība, rezultāts --> velmēt. Velmējot izveidotais, apstrādātais priekšmets.
halturēt Pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi strādāt.
komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai iepriekš izstrādāt kādu jautājumu.
Reglāna piedurkne Piedurkne, kura no paduses slīpi pāri plecam tiek iestrādāta kakla izgriezumā.
apkopt Pienācīgi apstrādāt (zemi). Veikt nepieciešamo, lai (augs) labi augtu.
karbonizēt Piesātināt ar ogļskābo gāzi, apstrādāt ar ogļskābo gāzi.
nobeigt Pilnīgi izveidot, izstrādāt, arī īstenot (ko).
pabeigt Pilnīgi izveidot, izstrādāt, arī īstenot (ko).
pārvaldīt Pilnīgi pārzināt, prast labi veikt (darbu, amatu). Prast labi strādāt, rīkoties (piemēram, ar ierīci, mūzikas instrumentu).
tepējums Plaisā, padziļinājumā u. tml. iestrādāts tepes kopums. Masa, ar ko tepē.
programma Plāns (tālākai darbībai, rīcībai, darbam). Iepriekš izstrādāts darbības vai pasākumu kopums, lai veiktu, realizētu (ko).
veidot Plastiski apstrādāt (mīkstu materiālu, piemēram, mālu, plastilīnu). Šādi apstrādājot, piemēram, mālu, plastilīnu, darināt (ko). Skulpturāli attēlot (ko, piemēram, modeli).
strādātprasme Prasme strādāt.
filigrāns Precīzi un detalizēti izkopts, izstrādāts.
strādātprieks Prieks strādāt.
piemiņlieta Priekšmets (parasti mākslinieciski izstrādāts), kas paredzēts, lai ko saglabātu atmiņā.
suvenīrs Priekšmets (parasti mākslinieciski izstrādāts), kas paredzēts, lai ko saglabātu atmiņā. Piemiņlieta.
starpprodukts Produkts, kas rodas kādā norises starpposmā un tiek tālāk pārveidots, apstrādāts.
izprojektēt Projektējot izstrādāt dokumentāciju (piemēram, kāda objekta celtniecībai).
rakties Rakt daudzās vai vairākās vietās. Rokot apstrādāt zemi.
pārstrādāties Refl. --> pārstrādāt (3). Tikt pārstrādātam.
piestrādāties Refl. --> piestrādāt (5): tikt piestrādātam.
apstrādājums Rezultāts --> apstrādāt (1). Apstrāde.
roņāda Roņa āda (parasti apstrādāta).
inkrustācija Rotājums (piemēram, no koka, metāla, dzintara), kas iestrādāts priekšmeta virsmā un ir vienā līmenī ar to. Šādi veidots mākslas darbs.
tvirts Rūpīgi izstrādāts, izteiksmīgs, skaidrs, kodolīgs (par mākslas darbu, tā elementiem).
izrušināt Rušinot viscaur uzirdināt (augsni). Rušinot augsni, viscaur apstrādāt (sējumu, stādījumu).
sarīkojums Sabiedrisks pasākums (parasti ar īpaši izstrādātu programmu, tematisku ievirzi), kas noris, cilvēkiem (piemēram, kāda kolektīva locekļiem, interesentiem) pulcējoties vienkopus klubā, kultūras namā u. tml.
sastrādāt Sagatavot (ko) turpmākajam darbam, darbībai. Arī izstrādāt (2).
jūgties Saistīties (parasti darbā) un strādāt tā, ka neatliek brīva laika.
metodisks Saistīts ar noteiktu metodi, ar metodes ievērošanu. Saistīts ar iepriekš izstrādātu plānu, programmu.
Stāties (kam) klāt Sākt darboties (ap ko), sākt apstrādāt (ko).
stāties Sākt darboties, rīkoties, strādāt (ar kādu darbarīku, ierīci u. tml.).
Tikt uz strīpas, arī tikt strīpā Sākt dzīvot, strādāt u. tml. vēlamā veidā.
Likties (arī mesties) darbā Sākt enerģiski strādāt.
ķerties Sākt izgatavot, veidot, apstrādāt (ko), sākt rīkoties, darboties (ap ko).
Likties kopā Sākt kopā dzīvot, darboties, strādāt.
stāties Sākt strādāt (iestādē, uzņēmumā u. tml.). Sākt pildīt (kādus pienākumus).
iesākt Sākt veidot, izstrādāt (ko).
iegūt Saražot, izstrādāt, izveidot.
sastrādāties Sastrādāt (7).
iestrādāt Sastrādāt (augsni, zemi).
izstrādāt Sastrādāt (augsni).
darītājs Savienojumā ar «darba»: strādātājs, strādnieks.
detalizēt Sīki izstrādāt. Sīki iztirzāt, analizēt.
detaļplānojums Sīki izstrādāts (celtnes, apbūves) plānojums.
detaļprojekts Sīki izstrādāts (celtnes, apbūves) projekts.
plāns Sīki izstrādāts (kāda objekta, piemēram, celtnes, teritorijas) rasējums, shēma.
detalizēts Sīki izstrādāts. Sīki iztirzāts, izanalizēts.
ņemt Skart (ar kādu darbību), apstrādāt, arī veikt (ko).
(Ar) sviedriem laistīt (arī slacīt) Smagi fiziski strādāt (pie kā). Smagi fiziski strādājot, radīt, veidot, iegūt (ko).
(Ar) sviedriem slacīt (arī laistīt) Smagi fiziski strādāt (pie kā). Smagi fiziski strādājot, radīt, veidot, iegūt (ko).
(Ar) sviedriem laistīt (arī slacīt) Smagi fiziski strādāt (pie kā). Smagi fiziski strādājot, radīt, veidot, iegūt (ko).
Liekt muguru (arī plecus) Smagi strādāt (parasti apspiestībā).
Locīt muguru Smagi strādāt (parasti apspiestībā).
Liekt muguru (arī plecus), arī locīt muguru Smagi strādāt (parasti apspiestībā).
Liekt plecus (arī muguru) Smagi strādāt (parasti apspiestībā).
Liet sviedrus Smagi strādāt (parasti fiziski).
Liet sviedrus Smagi strādāt (parasti fiziski).
Aktīvā ogle Speciāli apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas.
Aktīvā (arī aktivētā, medicīniskā) ogle Speciāli apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas.
ševroāda Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai. Ševro.
ševro Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai. Ševroāda.
lakāda Speciāli apstrādāta, ar laku pārklāta āda.
āda Speciāli apstrādāts (dzīvnieka) ķermeņa ārējais apvalks.
iedvesma Spēcīga vēlēšanās strādāt, darboties, darba prieks, enerģija.
darbaspējas Spējas strādāt. Darba veikšanai nepieciešamās fiziskās un psihiskās spējas.
noraut Spraigi nostrādāt (visu laikposmu).
ieraut Spraigi strādāt.
nepabeigtība Stāvoklis, kad kas nav līdz galam paveikts, izstrādāts, izveidots.
ciets Stingrs, grūti lokāms (parasti par audumu, izstrādātu ādu). Tāds, kas izgatavots no šāda auduma, ādas.
sastrādāties Strādājot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi strādāt.
nostrādāt Strādāt (visu laikposmu) un pabeigt strādāt.
pastrādāt Strādāt un pabeigt strādāt.
likties Strauji, enerģiski sākt strādāt, darīt ko (kādā vietā).
Jonītu piens Svaigs, sterilizēts govs piens, kas apstrādāts ar katjonītiem.
Jonītu piens Svaigs, sterilizēts govs piens, kas apstrādāts ar katjonītiem.
krāsns Šādā iekārtā vienā paņēmienā apstrādāto ražojumu kopums.
kafija Šī koka vai krūma sēklas (pupiņas). Pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas. Šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm.
tēja Šī krūma jauno dzinumu lapas. Pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (raudzētas, kaltētas) šī krūma jauno dzinumu lapas.
jēlzīds Šķiedra, kas notīta no zīdtauriņa kokoniem un vēl nav tālāk apstrādāta.
morganisms T. Morgana un viņa līdzstrādnieku izstrādātā mācība par iedzimtību.
dīkā Tādā stāvoklī, kad netiek apstrādāts, izmantots (par zemi).
skanīgs Tāds, kam ir labi izstrādāta, arī uztverei tīkama forma (piemēram, par tekstu).
slinks Tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā. Tāds, kam ir raksturīga nevēlēšanās strādāt, darīt ko. Tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko.
artistisks Tāds, kam raksturīga rūpīgi izstrādāta mākslinieciskā forma. Māksliniecisks, izteiksmīgs.
strādīgs Tāds, kas daudz strādā. Tāds, kuram patīk strādāt. Arī darbīgs, čakls.
spārnots Tāds, kas ir garīgi aktīvs, darbīgs, tāds, kam ir vēlēšanās strādāt, darboties (par cilvēku).
suns Tāds, kas ir izstrādāts no suņādas.
tīrvilnas Tāds, kas ir izstrādāts tikai no vilnas, bez citu tekstilšķiedru piejaukuma.
tīrzīda Tāds, kas ir izstrādāts tikai no zīda, bez citu tekstilšķiedru piejaukuma.
gatavs Tāds, kas ir pilnīgi uzrakstīts, sacerēts, izstrādāts (piemēram, par tekstu). Tāds, kura veidošana ir pilnīgi pabeigta (piemēram, par priekšnesumu, pasākumu).
pajauns Tāds, kas ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē) pirms samērā neilga laika. Tāds, kam vēl ir samērā maz pieredzes (darbā).
negatavs Tāds, kas nav līdz galam izstrādāts, izveidots. Tāds, kas ir nepilnīgi izstrādāts, izveidots.
pusgatavs Tāds, kas nav pilnīgi izstrādāts, tāds, kura sacerēšana, veidošana nav pabeigta (piemēram, par mākslas darbu).
mīksts Tāds, kas nav stingrs, tāds, kas ir samērā viegli lokāms (parasti par audumu, izstrādātu ādu). Tāds, kas ir izgatavots no šāda auduma, ādas.
neizveicīgs Tāds, kas neprot, arī nespēj veikli, ātri strādāt, darboties.
kosmoss Tāds, kas noder, lai lidotu, uzturētos, strādātu šādā telpā. Tāds, kas ir saistīts ar lidojumiem, uzturēšanos, darbu šādā telpā.
dzīparains Tāds, kas pagatavots no dzīpariem. Tāds, kurā iestrādāti dzīpari.
tīrzelta Tāds, kas sastāv, ir izstrādāts no tīra zelta.
ražīgs Tāds, kas spēj strādāt, darboties ļoti rezultatīvi (parasti par māksliniekiem).
jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē). Tāds, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
ciets Tāds, ko grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
mīksts Tāds, ko var samērā viegli saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
negluds Tāds, kurā ir nepilnības, neizstrādātas vietas (par valodu, stilu). Tāds, kas nav raits, plūstošs (par runu).
iesācējs Tas (tāds), kas tikko sāk vai ir sācis (piemēram, mācīties, strādāt) un kam vēl nav pietiekamu zināšanu, iemaņu.
ielaidums Tas, kas (papildus) iestrādāts (kur iekšā).
plānošana Tautas saimniecības vadības forma, kas pamatojas uz zinātniski izstrādātiem plāniem, kuri izriet no objektīviem ekonomikas likumiem, zinātnes un tehnikas sasniegumiem.
karbonizēt Tekstilrūpniecībā - apstrādāt (vilnu vai pusvilnu) ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem.
modelēt Tēlniecībā - veidot paraugu, skici u. tml. (mālā, vaskā, plastilīnā). Apstrādāt nākamās skulptūras virsmu, veidojot izciļņus un iedobumus.
teļāda Teļa āda (parasti izstrādāta).
tvaicēt Termiski apstrādāt (ko) ar piesātinātu vai pārkarsētu ūdens tvaiku.
zaļbarība Termiski neapstrādāti augu valsts uzturlīdzekļi (cilvēka) pārtikā.
zaļš Termiski neapstrādāts.
notēst Tēšot apstrādāt (kā) virsmu.
jēls Tikko novilkts, neapstrādāts (par dzīvnieka ādu).
Būt darbā Tikt gatavotam, apstrādātam.
veidoties Tikt izstrādātam, gatavotam (par priekšmetiem).
sarasties Tikt izveidotam, izstrādātam lielākā daudzumā. Tikt izveidotam, izstrādātam (par kā lielāku daudzumu).
rasties Tikt veidotam, izstrādātam (parasti par ko jaunu, nebijušu). Tikt atklātam, izgudrotam (pētījumu, meklējumu rezultātā).
tapt Tikt veidotam, izstrādātam (parasti par ko jaunu, nebijušu). Tikt atklātam, izgudrotam (pētījumu, meklējumu rezultātā).
preparāts Tīra viela, vielu savienojums, kas ir izstrādāts no dabiskajām izejvielām vai iegūts sintētiski un parasti paredzēts ārstniecībai. Arī zāles.
glabāt Turēt, atstāt neizlietotu, nepārstrādātu u. iml.
uzplēst Uzarot neapstrādātu zemi, atmatu u. tml., izveidot (tīrumu).
uzplēst Uzart (neapstrādātu lauku, atmatu u. tml.).
aprakņāt Uzrakņājot (zemi), apstrādāt (piemēram, dārzu).
aprakt Uzrokot (zemi), apstrādāt (piemēram, dārzu).
slinkot Vadīt laiku bezdarbībā. Arī lēni, negribīgi strādāt, darīt ko.
izvalcēt Valcējot pilnīgi apstrādāt.
ventilēt Vēdināt (1). Arī apstrādāt (piemēram, žāvēt) ar mākslīgu gaisa plūsmu.
rustikalizēt Veidot (celtnes sienas) no iemūrētiem vai iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem; veidot attiecīgu imitāciju (sienas) apmetumā.
valcēt Veidot, apstrādāt (ko, piemēram, vēlamā formā), spiežot starp rotējošiem veltņiem. Gatavot ar šādu metodi.
velmēt Veidot, apstrādāt (ko), izmantojot spiedienu, kas rodas spraugā starp velmēm.
sākt Veidot, izstrādāt (ko) pirmajā (tā) posmā.
taisīt Veidot, izstrādāt (piemēram, noteikta satura, arī formas, tekstu, secinājumu).
griezt Veikt (ko), strādāt (ar plašu vērienu).
savērpt Vērpjot pārstrādāt (tekstilšķiedras) dzijā.
translācija Vienā programmēšanas valodā izstrādātas programmas pārveidošana citā valodā.
apvīlēt Vīlējot (visapkārt, no virspuses), apstrādāt.
pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur). Vilinot panākt, ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur).
apvirpot Virpojot (visapkārt, no virspuses), apstrādāt.
tikt Virzīties (uz kādu vietu, celtni, iestādi, uzņēmumu u. tml.), lai (tur) veiktu kādas darbības. Kļūt tādam, kam ir iespēja strādāt, mācīties (kur).
slinkums Vispārināta īpašība --> slinks, šīs īpašības konkrēta izpausme. Tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko.
apzāģēt Zāģējot apstrādāt.
Zemes urķis Zemes kopējs, apstrādātājs, zemnieks.
Zemes urķis Zemes kopējs, apstrādātājs, zemnieks.
vecaine Zemes platība, kas nav apstrādāta vismaz vienas cilvēku paaudzes laikā.
zirgāda Zirga āda (parasti izstrādāta).

strādāt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

strādāt

MLVV

strādāt

MEV

stràdât