reids2
reids -a, v.
1.mil. Karaspēka apakšvienību vai daļu nokļūšana, pārvietošanās un karadarbība pretinieka aizmugurē (piemēram, nozīmīgu objektu iznīcināšanai, partizānu kustības organizēšanai).
PiemēriPārdrošie padomju karaspēka reidi dziļā ienaidnieka aizmugurē viesa hitleriešos paniku un dezorganizēja tos, un reizē veicināja svarīgu stratēģisku uzdevumu izpildi.
2.Pēkšņa sabiedriska pārbaude, ko sabiedrisko organizāciju uzdevumā izdara aktīvistu grupa.
PiemēriVārdam «reids» ir oficiāluma piegarša - tātad pārbaude, revīzija un, protams, attiecīgā tonī pausti secinājumi par to.
3.Gājiens, brauciens ar noteiktu nolūku (piemēram, lai strādātu, ko iegūtu, uzzinātu).
PiemēriVelc siļķes un mencas tonnām, Tukšs sirdij būs katrs reids. Es esmu tā, ko tev vajag.
Avoti: 6-2. sējums