reibums
reibums -a, v.; parasti vsk.
1.Stāvoklis → reibt1.
PiemēriViegls reibums.
1.1.Stāvoklis, kas rodas stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā.
Piemēri..bēglis asi - līdz reibumam, līdz sanoņai ausīs samanīja, ka virtuvē ož pēc skābiem kāpostiem.
1.2.pārn. Tas (parasti smarža), kas reibina (1).
Piemēri..zeme šķita izelpojam saldu reibumu..
2.Stāvoklis → reibt2.
PiemēriLaimes reibums.
2.1.Stāvoklis, kas rodas intensīvas psihiskas vai fizioloģiskas norises rezultātā.
PiemēriDusmu reibums, mīlas alka, Visa dzīve īsā - Tā ir viena zaļa salka, Tā ir staru trīsa.
Avoti: 6-2. sējums