Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
reids1
reids -a, v.; jūrn.
Vieta krasta vai ostas tuvumā, kur stāv noenkurojušies kuģi.
PiemēriIzmest enkuru reidā.
  • Izmest enkuru reidā.
  • Stāvēt reidā.
  • Iebraukt reidā.
  • Rīgas jūras līča reidā netālu no Daugavas grīvas nostājušies lieltonnāžas kuģi..
  • Jahtu noenkurojuši kādas ostas reidā, viņi izkāpa krastā un devās prom zemes iekšienē.
  • Ne mirkli [Vrangeļa līcī] nerims ostas darba troksnis, un reidā ienāks kuģi ar daudzkrāsainiem karogiem.
  • pārn. Tumšajā debesu reidā lēni un smagi iepeld jauni mākonu kuģi.
  • Tagad kuģus uzreiz ieved iekšējā reidā, visbiežāk tie uzreiz pietauvojas piestātnei.
  • Bija tieši deviņi un septiņpadsmit minūtes, kad metām enkuru ostas ārējā reidā.
Stabili vārdu savienojumiĀrējais reids. Iekšējais reids. Slēgtais reids.
  • Ārējais reids Akvatorija daļa pretī ostas ieejai.
  • Iekšējais reids Norobežota daļa ostas akvatorijā.
  • Slēgtais reids Reids, kas ir pasargāts no vētras un ūdens viļņošanās ar dabiskiem aizsegiem (zemesragiem, zemes strēlēm, salām) vai ar mākslīgām aizsargbūvēm (moliem, viļņlaužiem).
Avoti: 6-2. sējums