Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
reibulīgs
reibulīgs -ais; s. -a, -ā
reibulīgi apst.; reti
Reibinošs.
PiemēriSavas nebeidzamās reibulīgās ķildas kārtodami, tie nepamanīja arī, ka aug meita. Rūpnīcas ļaudis to zināja.
Avoti: 6-2. sējums