reibonis
reibonis -ņa, v.
1.Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
PiemēriAr vārdu reibonis apzīmē dažādus subjektīvus pārdzīvojumus. Dažreiz tas ir kaut kas līdzīgs ģībšanas pārdzīvojumam, dažreiz izjūtama kā šūpošanās vai griešanās ap savu vertikālo vai transversālo asi.
2.Stāvoklis → reibt1. Reibums (1).
PiemēriBieži vien alkohola radītās pārmaiņas psihē, iestājoties reibonim, var būt vienīgais psihiskais pamatojums likuma pārkāpumam.
3.Stāvoklis → reibt2. Reibums (2).
PiemēriLaimes reibonis iesitas man galvā, kā vienmēr, kad Harijs ir tik brīnišķīgi tuvu..
Avoti: 6-2. sējums