Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
reibers
reibers -a, v.; poligr.
Precīzi noregulēta koka plāksne, kurai ir nosmailināta apakšējā šķautne un ar kuru litogrāfiskajā rokas mašīnā izdara novilkumu no iespiedformas uz papīra. Berzējs.
Avoti: 6-2. sējums