reiba
reiba -as, s.; parasti vsk.; poēt.
1.Reibums1, reibonis1.
PiemēriCaur manu miesu rozes dīgst Un uguns ziediem slejas, Bet dvēsle viņu smaržas dzer Un sāpju reiba smejas.
1.1.pārn. Tas (parasti smarža), kas reibina (1).
Piemēri..tik sen nebija redzēts purvs un ieelpota vaivariņu reiba.
2.Reibonis2, reibums2.
Piemēri..es katru dienu skaidrāk redzu to milzīgo nesamēru starp mūsu rožainām cerībām un mazo iespēju. Starp tālumu un mūsu sajūsmas reibu.
Avoti: 6-2. sējums