reiboņa
reiboņa ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.
1.s.; reti Reibonis.
Piemēri..Vijole caur nakti runā Pazemīgi, bet arvien Dzīves reiboņa un dunā Prātus loka, sirdis sien.
2.vienk. Cilvēks, kas bieži ir alkohola reibonī. Alkoholiķis.
PiemēriKārtības sargi bija viņus aizturējuši kādā no graustiem, kur abi reiboņas bija sagājuši matos pašiem vien zināma iemesla dēļ.
Avoti: 6-2. sējums