reibt
reibt reibstu, reibsti, reibst, pag. reibu; intrans.
1.Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu iedarbībā).
PiemēriReibt no vīna.
1.1.Just reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
PiemēriNo meža nāca sveķu smarža. Viņš to dzēra lieliem malkiem un reiba.
1.2.Zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
2.Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot.
PiemēriReibt no laimes.
Stabili vārdu savienojumiAcis reibst. Galva reibst. Prāts (arī sirds) reibst.
Avoti: 6-2. sējums