reibīgs
reibīgs -ais; s. -a, -ā
reibīgi apst.
Reibinošs.
PiemēriReibīga smarža.
- Reibīga smarža.
- Puķes smaržo reibīgi.
- Dārzs vārījās kā liels smaržu katls, un reibīgie tvaiki darīja gurdu.
- Iedomājieties, ja jums būtu astoņpadsmit gadu un jūs.. reibīgā un neatļautā ātrumā [automobili] joņotu pa vispārpildītāko bulvāri..
Stabili vārdu savienojumiReibīga galva pareti.
- Reibīga galva pareti — 1. Saka, ja cilvēks reibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas, sitiena).2. Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbību.
Avoti: 6-2. sējums