reibulis
reibulis -ļa, v.
1.Reibums1.
PiemēriSevišķas bažas rada fakts, ka aizvien biežāk tiek konstatēti transportlīdzekļu vadīšanas gadījumi alkohola reibulī.
- Sevišķas bažas rada fakts, ka aizvien biežāk tiek konstatēti transportlīdzekļu vadīšanas gadījumi alkohola reibulī.
- Žans Pols pamatīgi iedzēra un atlaidās nomaļus uz kušetes reibuli izgulēt.
- Viņš neskaitīja, cik pārupē izdzēra, nekāds mazums tas nebija. Galvā sakāpa reibulis, tomēr nenāca citkārt pierastā pacilātība.
2.Reibums2.
PiemēriŠis spēles stils būtu uzvarējis, ja vien nebūtu pirms laika uznācis «uzvaras reibulis».
- Šis spēles stils būtu uzvarējis, ja vien nebūtu pirms laika uznācis «uzvaras reibulis».
- ..[ievainotais] nesajuta sāpju, bet tikai lielu nespēku, savienotu ar galvas reibuļiem..
Avoti: 6-2. sējums