parauties
parauties -raujos, -raujies, -raujas, pag. -rāvos; refl.
1.Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar strauju kustību virzīties nelielu attālumu.
PiemēriParauties sānis.
2.Strauji pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriParauties zem koka.
3.sar. Neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt.
Piemēri..[meža] ciršana drīz būs cauri; līdz mēneša beigām, ja paši labi parausies..
Avoti: 6-1. sējums