parauties

parauties -raujos, -raujies, -raujas, pag. -rāvos; refl.

1.Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar strauju kustību virzīties nelielu attālumu.

PiemēriParauties sānis.

Parauties sānis.
Laubes kungs parāvās tuvāk pie nama sienas, es pakāpos uz ielas pusi.
Vizma ar uzkrītoši strauju kustību parāvās malā, cik varēdama..
Pēkšņi biezoknī kaut kas nočab... Mikiņš paraujas aiz paegļa krūma un platām acīm raugās uz to pusi.
Pašķīru alkšņu lapas un paskatījos. Un tad, kā dzelts, parāvos atpakaļ.
pārn. Elliņa.. šajā sabiedrībā vēl īsti nav apradusi. Viņa cenšas parauties sāņus, tukšās pļāpās neielaisties.

2.Strauji pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.

PiemēriParauties zem koka.

3.sar. Neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt.

Piemēri..[meža] ciršana drīz būs cauri; līdz mēneša beigām, ja paši labi parausies..

..[meža] ciršana drīz būs cauri; līdz mēneša beigām, ja paši labi parausies..
Bija ko parauties, jāparāda taču viss, ko vari. Kad tavi darbi izstādēs skatītājam patīk, tas ir lielākais gandarījums arī tev pašam..

Avoti: 6-1. sējums