nobeigt
nobeigt -beidzu, -beidz, -beidz, pag. -beidzu; trans.
1.Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam. Pabeigt (1).
PiemēriNobeigt sēt.
1.1.Pilnīgi izveidot, izstrādāt, arī īstenot (ko).
PiemēriNobeigt vēstuli.
3.Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.). Pabeigt (3).
PiemēriNobeigt darba dienu.
3.1.Savienojumā ar «mūžs», «dzīve» u. tml.: nomirt. Pavadīt pašu pēdējo mūža posmu.
Piemēri..nu šis pats mocītais, vārdzinātais mūžu nobeidzis..
4.Nonāvēt (dzīvnieku).
Piemēri..[ģints] vecākais stāstīja, ka naktī Lāne viena nobeigusi vilku..
4.1.sar. Nonāvēt (cilvēku).
PiemēriCilvēks saspringa un nesaprata, kāpēc nejūt lodes triecienu, kāpēc uz viņu nešauj vēl un vēl, kāpēc nenāk, lai viņu sagrābtu vai nobeigtu pavisam.
5.sar. Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nomocīt, nogurdināt.
Piemēri«Varējāt labāk atpūsties.. Tādu gabalu nobraukusies, un tad šeit tūlīt visi kā mušas bija riņķī.. Viņi tak jūs pagalam nobeigs, ja pati sevi nežēlosiet.»
5.1.Būt par cēloni tam, ka (kāds) nomokās, nogurst.
PiemēriŠī nopietnā saruna mani nobeigs. Un kāda tai jēga!
Avoti: 5. sējums