nobeigties
nobeigties -beidzos, -beidzies, -beidzas, pag. -beidzos; refl.
1.parasti 3. pers. Sasniegt beigas (par darbību, procesu). Norisēt beigu posmā līdz galam.
PiemēriTikko viņš pieskārās Ilgas rokai, tika ieslēgta strāva, kas.. neļāva nevienai domai loģiski nobeigties.
1.1.Par laikposmu.
PiemēriMācību gads nobeidzies.
1.2.Būt tādam, kura pēdējā daļā, posmā ir kāds satura elements, formas īpatnība u. tml. (par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
PiemēriRomāns nobeidzas ar dabas tēlojumu.
2.parasti 3. pers. Sasniegt savas izplatības robežu (piemēram, par mežu, ceļu). Izbeigties.
PiemēriLazdu audze spēji nobeidzās līdz ar piecus soļus augsto māla krauju..
3.parasti 3. pers. Būt tādam, kam galā parasti ir īpašs elements, veidojums.
PiemēriSviru gatavo no 10-12 centimetru resna bērza koka. Resgalis tai apkalts ar dzelzi, kas nobeidzas ar augšupliektu 2-3 centimetrus platu šķautni.
4.Zaudēt dzīvību (par dzīvniekiem).
Piemēri..no liela attāluma šauti dzīvnieki ļoti bieži tiek ievainoti, vēlāk nobeidzas vai paliek kropli.
4.1.sar. Par cilvēkiem.
PiemēriNekad Perjē kungs nebij iedomājies, ka cilvēku var arī aizšaut un pamest, lai tas te priekš visu acīm pamazām nobeidzas.
4.2.Aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām).
Piemēri..tievās priedītes aiz sniega smaguma noslīga pavisam pie zemes un tā ar laiku nobeidzās..
5.sar. Nomocīties, nogurt.
PiemēriAmalija: Ne, Rasmiņ, pa naktīm tu nestrādā. Jau tā esi tik vārga un nobeigusies.
Avoti: 5. sējums