nobendēt
nobendēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Nonāvēt, parasti spīdzinot.
PiemēriPēc milzīgās soda ekspedīcijas galīgas neveiksmes fašisti izgāza niknumu uz Zlēku mierīgajiem iedzīvotājiem - nobendēja cilvēkus, dedzināja mājas.
1.1.Nežēlīgi izturoties, panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību.
Piemēri..puikins aiz bada sapampis un nomiris. ..nobendēja viņu tas katolis.
1.2.Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem).
PiemēriBuržuāzijas cietums nobendēja Leonu Paegli.., dzejnieku un tribūnu..
1.3.sar. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam vai dzīvniekam) izraisās stipras sāpes, ciešanas, nogurums.
Piemēri«Es nudien esmu nogurusi, brauciens tādā karstumā mani nobendējis.»
1.4.sar. Panākt, būt par cēloni, ka (augi) aiziet bojā.
PiemēriSāļš ūdens nobendē kokus.
2.sar. Sabojāt (piemēram, veselību).
PiemēriNobendēt veselību.
2.1.pārn. Padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darbarīku).
PiemēriAplūkoju lietas. Tās pavisam nobendētas un sliktas. «Kā ar tādiem rīkiem var strādāt?» es jautāju Adamsonam, rādīdams garo ēveli, kas sagriezusies greiza kā sudmalas spārns.
Avoti: 5. sējums