nobēdzināties
nobēdzināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.; reti
Noslēpties.
PiemēriStepiņš grieza laivu riņķī. Aizairēja pāri Melnajai lagūnai un nobēdzinājās meldros.
- Stepiņš grieza laivu riņķī. Aizairēja pāri Melnajai lagūnai un nobēdzinājās meldros.
- Dzejnieks dzīvo Mežaparkā un tikai retumis nobēdzinās kaut kur tālāk - kādā Vidzemes lauku sētā.
Avoti: 5. sējums