nobēdāties
nobēdāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bēdāties.
PiemēriEs.. redzu, it kā tu atkal būtu jauna un basām kājām ietu gar laukmali, kur nobēdājies staigā sērdienītis Dāvis...
- Es.. redzu, it kā tu atkal būtu jauna un basām kājām ietu gar laukmali, kur nobēdājies staigā sērdienītis Dāvis...
- ..ienāk jauna meitene, grūtsirdīga, nobēdājusies, saraudātām acīm.
- sal. Viņš.. kļuva pret visu pastiprināti vienaldzīgs, tāds kā grūtsirdīgs, kā nobēdājies.
- pārn. «Kādēļ tev pēdējā laikā tādas nobēdājušās acis, Kārklīt?» - «Nav par ko īpaši priecāties.»
2.Īsu brīdi raizēties, arī bažīties, uztraukties.
PiemēriEdžiņš: Tu vēl tepat! Es jau nobēdājos, ka būsi aizgājis!
- Edžiņš: Tu vēl tepat! Es jau nobēdājos, ka būsi aizgājis!
Avoti: 5. sējums