pusgatavs
pusgatavs -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kas ir daļēji izveidots, izgatavots, tāds, kura izveide nav pabeigta.
PiemēriPusgatava māja.
- Pusgatava māja.
- Pusgatavi svārki.
- Meistars.. staigā pa darbnīcu.. Viņa garie kalsenie pirksti.. tausta pusgatavās mēbeļu daļas.
- ..Aldonai vēl jāgrezno torte, kas pusgatava stāv pagraba vēsumā.
1.1.Tāds, kas (piemēram, cepot, vārot) nav vēl pilnīgi sagatavots lietošanai (par ēdienu).
PiemēriPusgatavs cepetis.
- Pusgatavs cepetis.
- Pusgatavi kartupeļi.
- Cūkgaļas šķiņķi vai ruleti liek katlā, pārlej ar aukstu ūdeni un lēni vāra. Kad gaļa pusgatava, pievieno sīpolu.. un vārīšanu turpina, līdz gaļa mīksta.
- Kabačus nomizo, sagriež cilindriskos gabaliņos.. un vāra, līdz tie ir pusgatavi.
2.Tāds, kas nav pilnīgi izstrādāts, tāds, kura sacerēšana, veidošana nav pabeigta (piemēram, par mākslas darbu).
PiemēriPusgatavs romāns.
- Pusgatavs romāns.
- Pusgatava glezna.
- ..viņš.. sāk cītīgi vākt kopā agrāk uzrakstītos dzejoļus,.. papildināt pusgatavos, rakstīt jaunus.
3.Tāds, kas ir sasniedzis daļēju briedumu, tāds, kas nav pilnīgi nobriedis, nogatavojies (par augļiem, seklām).
PiemēriPusgatavos tomātus novieto.. telpās nogatavināšanai.
- Pusgatavos tomātus novieto.. telpās nogatavināšanai.
- ..rozes.. sēklas labāk un ātrāk dīgst, ja tās ievāc no pusgataviem augļiem, kas tikko sākuši krāsoties.
- Pusgatavus vai sīkus sīpolus var iesālīt [ziemai].
Avoti: 6-2. sējums