gruži
gruži -u, vsk. gruzis, -ža, v.
1.Sīki atkritumi, atliekas, pabiras (no kā).
PiemēriMalkas gruži.
- Malkas gruži.
- Saslaucīt gružus.
- Gruzis iekritis acī.
- Dziļā rijas pažobele bija gružu un netīrumu pilna..
- Lielos daudzumos nezāļu sēklas atrodamas dažādos saimniecības atkritumos: ceļu, pagalmu un telpu saslaukās, siena un āboliņa gružos..
- ..Vanadziņam matos bija ieķērusies gruži..
- sal. Labāk lai [bērni] paliekot vien mājā: maisoties tikai lieliem pa kājām kā gruži.
1.1.pārn. Tas, kas traucē, ir kļūdains, lieks (piemēram, cilvēka apziņā, radošajā darbībā).
Piemēri«Grūti ir izdabūt no cilvēku galvām tos gružus,» iedomādamās savus skolas gadus [buržuāziskajā Latvijā], sprieda Elza, «kas tajās sabāzti gadu desmitos.»
- «Grūti ir izdabūt no cilvēku galvām tos gružus,» iedomādamās savus skolas gadus [buržuāziskajā Latvijā], sprieda Elza, «kas tajās sabāzti gadu desmitos.»
- Varbūt cilvēks reiz savāks vienkopus visus dvēseles lūžņus un gružus un metīs negantā uguns svelmē, kas izveidos jaunu garu.
1.2.pārn. Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā).
PiemēriŠīs lielās dzejas vārdā jācīnās pret ikvienu gruzi un grumbuli. Kādreiz sīka stilistiska neveiklība tā iesēžas kaulos, ka liekas, nekādi nav dabūjama ārā.
- Šīs lielās dzejas vārdā jācīnās pret ikvienu gruzi un grumbuli. Kādreiz sīka stilistiska neveiklība tā iesēžas kaulos, ka liekas, nekādi nav dabūjama ārā.
Avoti: 3. sējums