Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
gruži
gruži -u, vsk. gruzis, -ža, v.
1.Sīki atkritumi, atliekas, pabiras (no kā).
PiemēriMalkas gruži.
1.1.pārn. Tas, kas traucē, ir kļūdains, lieks (piemēram, cilvēka apziņā, radošajā darbībā).
Piemēri«Grūti ir izdabūt no cilvēku galvām tos gružus,» iedomādamās savus skolas gadus [buržuāziskajā Latvijā], sprieda Elza, «kas tajās sabāzti gadu desmitos.»
1.2.pārn. Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā).
PiemēriŠīs lielās dzejas vārdā jācīnās pret ikvienu gruzi un grumbuli. Kādreiz sīka stilistiska neveiklība tā iesēžas kaulos, ka liekas, nekādi nav dabūjama ārā.
Avoti: 3. sējums