grubuļains
grubuļains -ais; s. -a, -ā
grubuļaini apst.
1.Grumbuļains.
PiemēriGrubuļaina grīda.
- Grubuļaina grīda.
- Nolīdzināt grubuļainu dēli.
- Ceļš bija grubuļains, mašīna kratījās tā, ka pat sarunāties bija grūti.
- «Cik jocīgas!» Jānītis sāk smieties, pirmais saņēmis no brigadiera rokām pāri plakanu zivju - viena puse brūngana, grubuļaina, bet otra balta un gluda.
- Lai novērstu zāģa slīdēšanu un elastīgāk to saturētu, spīļu iekšpusē piestiprināta gumija ar grubuļainu virsu.
- Važa [motorzaģim] ar nevienādi izlocītiem zobiem griež koksni grubuļaini un patērē daudz enerģijas..
1.1.Neizstrādāts, neveikls, (parasti par valodu, stilu).
PiemēriGrubuļains teikums.
- Grubuļains teikums.
Avoti: 3. sējums