dīkā
dīkā apst.
1.Bezdarbībā (par cilvēku). Nenodarbināts (parasti par zirgu).
PiemēriGatviņš palīdzēja bērniem, kur vien varēja, ne brītiņa nestāvēdams dīkā.
1.1.Tādā stāvoklī, kad netiek izmantots darbā (par mašīnām, ierīcēm).
Piemēri..daudzas upes un ostas aizsalst, navigācija jāpārtrauc un kuģi.. spiesti stāvēt dīkā.
1.2.Tādā stāvoklī, kad netiek apstrādāts, izmantots (par zemi).
Piemēri..aizņemtās papuves papuvēšanas gadā ražo, kamēr vēlīnā papuve stāv dīkā un «atpūšas».
Avoti: 2. sējums