dīkdienis
dīkdienis -ņa, v.
dīkdiene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Cilvēks, kas dzīvo bezdarbībā. Sliņķis, slaists.
Piemēri..viņš brīžiem juta nogurumu, apskaužams viņam likās katrs dīkdienis, kurš varēja gulēt kaut kur zālē un vērot mākoņu gaitas zilajā izplatījumā.
Avoti: 2. sējums