rušināt
rušināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Apstrādājot (parasti augsni) ar kādu rīku vai rokām, panākt, ka (tā) kļūst irdena; arī irdināt1.
PiemēriRušināt zemi ap kāpostiem.
1.1.intrans.
PiemēriTad ir viegli rušināt, nav jābaidās, ka dēstus izrausīs.
1.2.Šādā veidā padarīt irdenu augsni (ap augiem).
PiemēriRušināt dārzeņus.
1.3.pareti Apstrādāt (zemi), parasti gausi, neintensīvi.
Piemēri«Ja jau mēs domātu tā kā citos gados, tad vienā mierā rušinātu savu zemīti pamazām, palēnām. Ko šogad nepaspētu, padarītu nākošgad, sāk, gan jau ar laiku.»
1.4.intrans.
Piemēri«..Diez vai esi vēl apsējies?» - «Rušinājām ar to pašu vienu zirgu, cik varējām. Bet pūrvietas divdesmit palika - nebij sēklas: auzas aizvedām dragūniem.»
2.Jaukt, mazliet pārvietot (piemēram, smiltis, pelnus, ogles).
PiemēriRušināt smiltis.
2.1.Jaukt, mazliet pārvietot ogles, pagales (krāsnī, ugunskurā).
PiemēriKas vecākus neklausa, tam cūkas krāsni rušina.
2.2.reti Ārdīt (sienu).
PiemēriPēcpusdienā abi vīrieši atkal pļāva, bet Aņa ārdīja un rušināja sienu.
Avoti: 6-2. sējums