Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rušinātājs
rušinātājs -a, v.
rušinātāja -as, s.
1.Darītājs → rušināt.
2.v. Iekārta, ierīce u. tml. (kā) rušināšanai.
PiemēriTraktorvilces rušinātājs.
Avoti: 6-2. sējums