Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rustots
rustots -ais; s. -a, -ā
rustoti apst.
Tāds, kura apdarē ir izmantoti rusti [1].
PiemēriMākslinieks attēlojis ēkas dienvidu un austrumu fasādes, kurās iezīmējas vairāki masīvi koka vārti ar metāla apkalumiem, kā arī rustotas vertikālās joslas, kas pasvītro rātsnama trīsdalījuma sistēmu..
Avoti: 6-2. sējums