Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rušināms
rušināms -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → rušināt.
2.lauks. Tāds, kura normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana (par lauksaimniecības augiem, piemēram, cukurbietēm, kartupeļiem, kukurūzu, saulgriezēm).
PiemēriLabs priekšaugs ir.. rušināmie augi - kartupeļi, sakņaugi.
Stabili vārdu savienojumiRušināmās kultūras. Rušināmie augi.
3.Tāds, kas ir paredzēts (kā) rušināšanai.
Piemēri..vecais vīrs nolika zemes rušināmo dakšu..
Avoti: 6-2. sējums