Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
irdināt
irdināt -inu, -mi, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu.
PiemēriKultivators augsni graiza, drupina, irdina, jauc..
  • Kultivators augsni graiza, drupina, irdina, jauc..
  • Tagad viņš šo laukumiņu uzraka ar lāpstu un irdināja zemi, lai jau rītā māte iesētu.. dārzeņus.
  • Kukurūza jau divreiz noecēta, tagad tai irdina rindstarpas..
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst irdens.
Piemēri..[maizes] raudzēšanas procesā atdalās liels daudzums gāzes, kas uzraudzē un irdina mīklu.
  • ..[maizes] raudzēšanas procesā atdalās liels daudzums gāzes, kas uzraudzē un irdina mīklu.
  • Kūdra mālu irdina un padara siltāku, augiem pieejamāku.
  • ..Sprigulītis smalki kūla, Grābeklītis irdināja.
  • pārn. Viņas [saules] vietā stāv biezi miglas mūri, ko neviens vējš neirdina.
Avoti: 3. sējums