Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
irdens
irdens -ais; s. -a, -ā
irdeni apst.
1.Tāds, kura daļiņas nav cieši saistītas, neveido blīvu masu.
PiemēriPirmdien visu dienu krietni sniga, tā ka irdenais sniegs bij līdz ceļiem..
1.1.Tāds, kas ir porains, šūnains, nav blīvs (par augiem, to daļām).
PiemēriPavasarī izveidojušās koksnes šūnas dod irdenāku koksni nekā vasarā..
Avoti: 3. sējums