Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
irbulis
irbulis -ļa, v.
1.Samērā tievs stienītis, kociņš, parasti apaļš, ar smailiem galiem.
PiemēriAr lielu koka irbuli mums bija jārāda zilbes un jālasa skaļi..
  • Ar lielu koka irbuli mums bija jārāda zilbes un jālasa skaļi..
  • Koka dēlīšus pārklāja ar plānu vaska kārtu un tanī ierakstīja tekstu ar irbuli, ko parasti izgatavoja no vara.
  • ..traukā ielej vajadzīgo daudzumu ūdens, tad uzmanīgi pielej slāpekļskābi un sērskābi un samaisa ar stikla irbuli.
2.bot. Auglenīcas vidusdaļa, kas savieno drīksnu ar sēklotni.
PiemēriUz [zieda] sēklotnes atrodas viens vai vairāki irbuļi... Irbuļa galā ir drīksna..
  • Uz [zieda] sēklotnes atrodas viens vai vairāki irbuļi... Irbuļa galā ir drīksna..
  • Ābeles atšķiras no bumbierēm ar dzelteniem putekšņmaciņiem, pie apakšas saaugušiem irbuļiem, sārtām vainaglapām un citām iezīmēm.
Avoti: 3. sējums