Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ventilēt
ventilēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Vēdināt1. Arī apstrādāt (piemēram, žāvēt) ar mākslīgu gaisa plūsmu.
PiemēriLai sākumā apvītinātā zāle nesakarstu, pirmās 24 stundas to ieteicams ventilēt bez pārtraukuma..
2.Panākt, būt par cēloni, ka notiek (plaušu) ventilācija.
PiemēriAparāta uzdevums ir mākslīgi ventilēt pacienta plaušas (elpināt slimnieku) tikmēr, kamēr atjaunojas to normālā funkcija.
Avoti: 8. sējums