nopērties
nopērties -peros, -peries, -peras, pag. -pēros; refl.
1.Pērties un pabeigt pērties (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāties (pirtī).
PiemēriVecā mēneša pirmajā piektdienā izkurini pirti labi karstu - lai noperas un kāpostu skābumā noskalojas.
2.sar. Skrienot, braucot u. tml., arī darot ko, ļoti nošķiesties (piemēram, ar dubļiem).
PiemēriSkriešus viņš [zēns] devās uz istabu atpakaļ, nopērās ar sniegu līdz ausīm..
3.sar. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt (parasti ar pūlēm, grūtībām). Noņemties.
PiemēriSīmanis: Vai tu zini, Mārtiņ, es tā skatos, ka tu tepat jau visu pavasari pa savu pleķi [zemes gabalu] vien noperies.
Avoti: 5. sējums