Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apcirst
apcirst -cērtu, -cērt, -cērt, pag. -cirtu; trans.
1.Apdarināt, apstrādāt (ko), cērtot (visapkārt, no vairākām pusēm).
PiemēriApcirst baļķi.
  • Apcirst baļķi.
  • Apcirst akmeņus.
  • ..[vīri] sāk rakties zem priedes celma galvenai saknei klāt, kura iet taisni iekšā zemē. To visgrūtāk apcirst.
  • sal. Cilvēku tēli viņa stāstos ir kā apcirsti, šķautņaini, negludināti.
1.1.Nocirst (piemēram, kokam zarus, saknes visapkārt).
PiemēriApcirst kokam zarus.
  • Apcirst kokam zarus.
  • Apcirst saknes.
  • ..zemē guļ liepiņa,.. saknes apcirstas un izceltas no zemes ar milzīgu velēnu.
2.Nocirst, izcirst (daudzus vai visus).
PiemēriApcirst visus mežus.
  • Apcirst visus mežus.
  • Apcirtis čūskas mēles.
3.sar. Strauji aplikt (rokas).
PiemēriApcirta rokas ap kaklu.
  • Apcirta rokas ap kaklu.
4.apv. Apvērst, apgriezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu).
PiemēriApcirst vakarējo pļāvumu.
  • Apcirst vakarējo pļāvumu.
  • Rīta pļāvumu jau varēja pēc pusdienas izvandīt un apcirst.
  • Apcirst siena vālu.
4.1.reti Apgāzt, apsviest.
PiemēriZirgs, joņiem skriedams, apcirta kamanas apkārt.
  • Zirgs, joņiem skriedams, apcirta kamanas apkārt.
Avoti: 1. sējums