slinkums
slinkums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → slinks, šīs īpašības konkrēta izpausme. Tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko.
PiemēriIeradusi uz nopietnām lietām raudzīties nopietni, Līziņa brāļa slinkumu uzņēma kā vislielāko nelaimi.
- Ieradusi uz nopietnām lietām raudzīties nopietni, Līziņa brāļa slinkumu uzņēma kā vislielāko nelaimi.
- Talants vien vēl nenodrošina panākumus: par šķērsli, kuram netiekam pāri, var kļūt slinkums.
- Madis ir Centim stāstījis un sūdzējies par Viktorijas raksturu, spītīgumu, asumu, naidīgumu un slinkumu..
- ..saule sildīja tik patīkami, ka negribējās pat domāt. Smags, gurdens slinkums spieda zēnus pie zemes kā ūdenī izmirkušus baļķēnus.
- Klasē skolotāji jau pieraduši, ka Valdis.. galīgi palaidies slinkumā. Cik viņam aizķeras galvā no iepriekšējās stundas stāstījuma, tik ir, - mājā viņš nemācās.
Stabili vārdu savienojumiLāpīt slinkumu.
- Lāpīt slinkumu idioma — Slinkot.
- Palaisties slinkumā (arī laiskumā, kūtrumā) — Kļūt slinkam, laiskam.
- Slinkuma lāpītājs idioma — Sliņķis.
- Slinkuma maiss sar. — Slinks cilvēks vai dzīvnieks.
Avoti: 7-1. sējums