Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pulēt
pulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to spoguļgludu.
PiemēriPulēt galdu.
  • Pulēt galdu.
  • Pulēt tēraudu.
  • Pulētie rīsi.
  • Kodinātu [koka] virsmu var.. spoguļspoži pulēt.
  • Lai labāk atklātu minerāla iekšējo skaistumu un izceltu akmens krāsu, zīmējumu, spīdumu un citas īpašības, dārgakmeņus slīpē un pulē.
  • Dainis skapja pulētajās ārdurvīs saskata savu attēlu kā greizā spogulī.
1.1.intrans.
PiemēriEs nezinu, vai tas ir sievišķīgs darbs - kalt, vīlēt, metināt, lodēt un pulēt.
  • Es nezinu, vai tas ir sievišķīgs darbs - kalt, vīlēt, metināt, lodēt un pulēt.
Avoti: 6-2. sējums