Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pūlis
pūlis -ļa, v.
1.Liels neorganizēts vai vāji organizēts (cilvēku) kopums.
PiemēriSagaidītāju pūlis stacijā.
Stabili vārdu savienojumiKara pūlis.
1.1.Parastu, vienkāršu cilvēku kopums. Arī cilvēki bez spilgtām individuālām īpašībām, vidusmēra cilvēki.
PiemēriDekadenti raksta, ka viņu zemteksti, mūzika vārda mākslā neesot visiem jāsaprot, jo pūlis nespējot saprast izredzēto mākslu.
1.2.Liels (dzīvnieku, parasti kukaiņu) kopums. Bars.
Piemēri..mušas un dunduri neatkāpjas - laiks pārāk karsts. Nu vēl piebiedrojas odu pūlis. Sīkdami virpuļo kā izsēti spaļi.
1.3.pārn. Liels (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) kopums.
PiemēriBez mitas spindza ložu pūlis sauss..
2.apv. Pūznis.
PiemēriCeļš atgādināja skudru pūli, kurā ļaundaris iegrūdis koku.
Avoti: 6-2. sējums