Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pūlēties
pūlēties -os, -ies, -as, pag. -ējos; refl.
Sasprindzināt, koncentrēt fiziskos, garīgos spēkus, arī aktīvi darboties (lai ko veiktu, sasniegtu).
PiemēriPūlēties aizpeldēt līdz krastam.
  • Pūlēties aizpeldēt līdz krastam.
  • Pūlēties atcerēties notikumu.
  • Arvids pūlas laivas priekšgalu izvilkt smiltīs.
  • ..Skaidrītes vecāki čakli pūlējās savā dārziņā..
  • Kaut gan Sabīne pūlējās smaidīt, viņas acīs slēpās nemiers.
Avoti: 6-2. sējums