pulcēties
pulcēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; reti
1.Nākt kopā, vienuviet (kur) — par cilvēkiem.
PiemēriSpurainu mātei vislielākais prieks, kad reizem svētdienās vai svētku dienās visa ģimene sarodas mājās un pulcējas pie kopējā pusdienu galda.
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriToziem arī lauku irbes sāka vajāt bads. Viņas sāka pulcēties ap siena šķūņiem..
1.2.pārn. Organizēties kopējai darbībai.
PiemēriJaunie dzejnieki pulcējas ap rajonu laikrakstiem, veido savas apvienības visā republikā.
Avoti: 6-2. sējums