pulciņš
pulciņš -a, v.
1.Neliela (cilvēku) grupa, kopums.
PiemēriZvejnieki bij sadalījušies pulciņos un sarunājās klusām.
1.1.Neliels (dzīvnieku) kopums.
PiemēriAizskrēja pār sētsvidu aitu pulciņš ar baltiem, trīcošiem jēriņiem..
2.Neliela, ar kopēju darbību, mērķi, kopējām interesēm u. tml. saistīta cilvēku grupa. Šādas cilvēku grupas organizatoriska forma.
PiemēriPašdarbības pulciņš.
Avoti: 6-2. sējums