pulciņš
pulciņš -a, v.
1.Neliela (cilvēku) grupa, kopums.
PiemēriZvejnieki bij sadalījušies pulciņos un sarunājās klusām.
- Zvejnieki bij sadalījušies pulciņos un sarunājās klusām.
- Zem liepām pulciņos sastājušās meitas, uz ātru roku vēl saspraudīt matus zem lakatiņiem un lūpas sakodīt sārtākas.
- Pa Komunāru laukuma apstādījumiem pulciņos pastaigājās jaunieši.
1.1.Neliels (dzīvnieku) kopums.
PiemēriAizskrēja pār sētsvidu aitu pulciņš ar baltiem, trīcošiem jēriņiem..
- Aizskrēja pār sētsvidu aitu pulciņš ar baltiem, trīcošiem jēriņiem..
- Nākamais pavasaris man jau uzlika tā laika bērnu dienu grūto krustu - sūru, vientulīgu nīkšanu pie mājkustoņu pulciņa.
2.Neliela, ar kopēju darbību, mērķi, kopējām interesēm u. tml. saistīta cilvēku grupa. Šādas cilvēku grupas organizatoriska forma.
PiemēriPašdarbības pulciņš.
- Pašdarbības pulciņš.
- Jauno naturālistu pulciņš.
- Keramikas pulciņš.
- Deju pulciņš.
- Čaklo roku pulciņš.
- Noorganizējās [1890. gadā] jauno mākslinieku pulciņš «Rūķis». Tika pieņemti statūti, ievēlēti vadītāji.
- Pagājušā gadsimta 90. gadu beigās Latvijā sāka veidoties pirmie sociāldemokrātiskie pulciņi.
- Ikviena klase, ikviens pionieru pulciņš izvēlas savu pulciņa dziesmu.
Avoti: 6-2. sējums