pulgot
pulgot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
Nievāt, pelt.
Piemēri..Pēteris dusmās nerimās. Ja kāds cilvēks zaimotu un pulgotu viņu pašu, viņš nesacītu ne vārdiņa, bet, kad pulgoja un tik bezkaunīgi aprunāja viņa līgavu, - tas bija viņam par daudz.
- ..Pēteris dusmās nerimās. Ja kāds cilvēks zaimotu un pulgotu viņu pašu, viņš nesacītu ne vārdiņa, bet, kad pulgoja un tik bezkaunīgi aprunāja viņa līgavu, - tas bija viņam par daudz.
- Aiz ķieģeļu kaudzes stāvēdams, noklausījos, kā meistari.. pulgo manu tēvu - par sīkstumu, par pedantismu, par maisīšanos viņu ziņā.
- Saimnieks varēja ņemt ļaunā, ka nieka puika ņemas pulgot viņa lopus.
Avoti: 6-2. sējums