uzirdināt
uzirdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
PiemēriUzirdināt zemi ap augļu kokiem.
- Uzirdināt zemi ap augļu kokiem.
- Uzirdināts zemes gabals.
- Pirmajos gados dzīvžogu stādījumi jāravē, reizē viegli uzirdinot arī augsnes virskārtu.
- Pie kādas rožu dobes līkņāja dārznieks Gabriels, ar garam kātam pierīkotu kaplīti uzirdinādams zemi.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdens.
PiemēriDaudz kas ir atkarīgs no tā, kā strādā frēzēšanas mašīnas, kas uzirdina kūdru.
- Daudz kas ir atkarīgs no tā, kā strādā frēzēšanas mašīnas, kas uzirdina kūdru.
Avoti: 8. sējums