Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rūķēties
rūķēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
Čakli strādāt, darboties.
PiemēriApgrauztu pīpīti mutes kaktā, sirms un līks no ilgā jūras darba - tā viņš tur rūķējās klētiņas priekšā, kluss un pazemīgs cilvēks.
Avoti: 6-2. sējums