Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rūķītis
rūķītis -ša, v.; mit.
Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna. Rūķis (1).
PiemēriRūķītis ir.. mazs, mazs vīriņš baltiem, cirtainiem matiem un baltu, garu bārdu.. Sarkana, gara cepure.., zilas bikses ar rūtainiem ielāpiem.., un kurpju smailie gali kā kamaniņu ilksis pavērsti uz augšu.
Avoti: 6-2. sējums