rūķis
rūķis -ķa, v.
1.mit. Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna. Rūķītis.
PiemēriRūķi allaž bija neapsīkstoši darbinieki un palīgi, viņi pielika roku, kur vien cilvēkam neveicās vai arī spēka bija par maz, un, palūk, darbs tūlīt.. veicās lieliski.
1.1.pārn Čakls, strādīgs cilvēks.
PiemēriŠī neatlaidība ir bijusi tiešām viena no raksturīgākajām lielā darba rūķa un klusētāja īpašībām. Tā palīdzēja viņam kļūt par mākslinieku..
Stabili vārdu savienojumiDarba rūķis. Zemes rūķis.
2.etn. Stacionāra (piemēram, pavardveida) apgaismes ierīce.
Avoti: 6-2. sējums