Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
rukšķoņa
rukšķoņa -as, s.; parasti vsk.
Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → rukšķēt.
PiemēriCūku rukšķoņa.
Avoti: 6-2. sējums