Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rukšķoņa
rukšķoņa -as, s.; parasti vsk.
Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → rukšķēt.
PiemēriCūku rukšķoņa.
Avoti: 6-2. sējums