rukšķēt
rukšķēt parasti 3. pers., rukšķ, pag. rukšķēja
rukšēt parasti 3. pers., ruks, pag. rukšēja; intrans.; retāk
Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par cūkām).
PiemēriKūts tumšākajā kaktā aizgaldā smagais baroklis, pusguļu piecēlies uz priekšējām kājām, laiski rukšķ.
- Kūts tumšākajā kaktā aizgaldā smagais baroklis, pusguļu piecēlies uz priekšējām kājām, laiski rukšķ.
- Mazie sivēni jau bija padzērušies un klusi rukšķēja mātei pie kājām..
- Cūka aizgaldā, draudzīgi rukšķēdama, cēlās saimniecei pretī..
Avoti: 6-2. sējums